Makšķerēšana

Šobrīd stores, nāk no audzētavām, jo savvaļā storu krājumi ir apdraudēti. Store ir viena no pasaules senākajām zivīm, tā bijusi sastopama uz zemeslodes jau pirms 250 miljoniem gadu. Dažādās pasaules malās ir vairāk nekā 20 storu sugu. Senos laikos gandrīz katrā upē viegli varēja noķert stores, kad tās devās nārstot augšup pa straumi, jo zivis bija lielas, ūdenī labi saskatāmas un peldēja samērā lēni. Sākumā cilvēki nenovērtēja storu ikrus un ķēra tās gaļai, tāpēc storu mātītes viņi meta atpakaļ ūdenī, bet paturēja tēviņus, kuru gaļu uzskatīja par vērtīgāku. Pasaulē ar savām storēm vēsturiski slavenākais reģions ir Kaspijas jūras piekraste, kuru galvenokārt apdzīvoja slāvi, musulmaņi un ebreji. Musulmaņi un ebreji nedrīkstēja stores lietot uzturā, jo zivis, kurām nav zvīņu, viņu izpratnē bija nešķīsts produkts. Toties slāviem iebildumu nebija. Piemēram, literatūrā lasāms, ka tiem kazakiem, kas kalpojuši cara robežsardzē, tikušas piešķirtas izņēmuma tiesības zvejot stores Urāla upē to migrācijas laikā. Viņi pat rūpējušies, lai storu krājumi neizsīkst, un sākuši zveju tikai tad, kad atamans atklājis sezonu septembra vidū. Dažādu sugu stores ķēra gan Krievijā, gan Vācijā, Francijā un citur. Viduslaikos Anglijas, Dānijas un Spānijas karaļi bija izsludinājuši likumu, ka visas noķertās stores ir kroņa īpašums. Tās esot augstu vērtējuši arī mongoļu iekarotāji, kas no pakļautajām teritorijām daļu nodevu pieprasījuši storēs.

Latvijas akvakultūrā storu dzimtas zivis ir izplatītākā zivju suga recirkulācijas tipa audzētavās. Tās veiksmīgi tiek audzētas caurplūstošās audzēšanas sistēmās un arī dīķos. Pēdējos gados interese par šīm zivīm ir augusi un ir uzbūvētas un tiek būvētas vairākas jaunas akvakultūras audzētavas, kas specializēsies storu dzimtas zivju audzēšanā.

Storveidīgās zivis ir vairāk nekā 20 sugas, pazīstamākās ir stores, sterletes un belugas. Stores un tām radniecīgās airdegunes, kuru fosilijas tiek datētas ar aptuveni 200 miljonus gadu vecumu, tiek uzskatītas kā vienas no senākajām skrimšļzivīm. To dzīvesveids un izmēri ļāvuši tām evolūcijas gaitā tikpat kā neizmainīties un saglabāties līdz mūsdienām. Toties šo zivju lielā vērtība ir bijis viens no iemesliem to dabisko populāciju straujajam samazinājumam

Rūpnieciskajā ziņā šīs zivis ir ārkārtīgi vērtīgas, to gaļa ir augstvērtīga un garšīga. No storēm iegūst ikrus (kaviāru), kas ir viens no dārgākajiem zivju produktiem, kā arī no to peldpūšļiem iegūst augstas kvalitātes želatīnu un muguras hordas, ko izmanto pārtikā, kā atsevišķu ēdienu. Storu produkcija savu garšas īpašību dēļ, vēsturiski ir ieguvusi lielu atzinību un pieprasījumu daudzu tautu tradicionālajā virtuvē un tiek dēvēta par izsmalcinātu delikatesi.